# Vara (kopējā)

> Varš, asinīs esošs mikroelements, ir būtisks dažādām organisma funkcijām. Tam ir nozīmīga loma dzelzs vielmaiņā, sekmējot sarkano asins

*Source: [https://www.health3.app/biomarkers/lv/copper_total](https://www.health3.app/biomarkers/lv/copper_total)*

### Šajā lapā

- Ko tas mēra
- Mērvienības
- References diapazoni
- Ietekme uz veselību
- Saistītie biomarķieri
- Zinātniskās atsauces

## Kas ir vara (kopējā)?

Varš, asinīs esošs mikroelements, ir būtisks dažādām organisma funkcijām. Tam ir nozīmīga loma dzelzs vielmaiņā, sekmējot sarkano asins šūnu veidošanos un palīdzot uzturēt veselīgus kaulus, asinsvadus, nervus un imūnsistēmas darbību. Varš ir iesaistīts arī enerģijas ražošanā šūnās, saistaudu attīstībā un nervu sistēmas darbībā. Turklāt tas darbojas kā antioksidants, palīdzot mazināt brīvo radikāļu radītos bojājumus.

Vara deficīts, kas pazīstams kā **hipokuprēmija**, var izraisīt virkni veselības problēmu. Simptomi var ietvert nogurumu, vājumu, biežu saslimšanu un atmiņas un mācīšanās traucējumus. Smags deficīts var izraisīt anēmiju (tā lomas dēļ sarkano asins šūnu veidošanā), osteoporozi un neiroloģiskas problēmas, piemēram, nejutīgumu un vājumu ekstremitātēs. Deficīts parasti rodas no vara trūkuma uzturā, atsevišķiem ģenētiskiem stāvokļiem vai pārmērīgas cinka uzņemšanas, kas var kavēt vara uzsūkšanos. **Liela cinka uzņemšana var samazināt vara uzsūkšanos, kas savukārt var traucēt dzelzs vielmaiņu.**

Vara toksicitāte jeb **hiperkuprēmija** var rasties no pārmērīgas vara uztura bagātinātāju uzņemšanas, hroniskas vara iedarbības (bieži caur piesārņotu ūdeni) vai atsevišķu ģenētisku traucējumu dēļ, piemēram, Vilsona slimības. Toksicitātes simptomi ietver sāpes vēderā, vemšanu, caureju un smagos gadījumos aknu un nieru bojājumus, sirds problēmas un neiroloģiskus simptomus, piemēram, trīci un garastāvokļa traucējumus.

**Faktori, kas atbalsta veselīgu vara līmeni asinīs**:

- Pietiekamu vara uzņemšanu var nodrošināt līdzsvarots uzturs, kas ietver tādus produktus kā rieksti, sēklas, pākšaugi, pilngraudu produkti, lapu zaļumi un vēžveidīgie.
- Cilvēkiem ar ģenētisku traucējumu, kas ietekmē vara vielmaiņu, piemēram, Vilsona slimību, parasti tiek ieteikts cieši sadarboties ar veselības aprūpes speciālistu, lai pārvaldītu vara līmeni ar uztura, medikamentu un regulāras kontroles palīdzību.
- Izmantojot vara virtuves piederumus vai caurules, to uzturēšana labā stāvoklī palīdz novērst pārmērīgu vara daudzumu nokļūšanu pārtikā vai ūdenī.
- Līdzsvarota citu minerālvielu uzņemšana, kas mijiedarbojas ar varu, piemēram, **cinka** un **dzelzs**, palīdz novērst nelīdzsvarotību, kas var ietekmēt vara uzsūkšanos un izmantošanu.

## Mērvienības

Vara (kopējā) var tikt mērīta: mg/L, µg/100mL, µg/dL, µg/L, µg/mL, µg%, µmol/L

## References diapazoni pēc vecuma un dzimuma

References diapazoni atspoguļo tipiskas vērtības veseliem cilvēkiem. Konkrētus rezultātus jāinterpretē veselības aprūpes speciālistam.

| Vecuma diapazons | Dzimums | Mērvienība | Optimāls | Normāls | Avots |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Visi vecumi | Visi dzimumi | µmol/L | - | 10 - 22 | Jacob, 2011 |

## Saistītie biomarķieri

- [**Dzelzs**](https://www.health3.app/biomarkers/iron)

 Varš ir būtisks dzelzs uzsūkšanai no zarnām[Reeves, 2004]. Gan tā deficīts, gan pārpalikums traucē dzelzs uzsūkšanos[Lee, 1968].
- [**Cinks**](https://www.health3.app/biomarkers/zinc)

 Cinks uzturā samazina vara uzsūkšanos zarnās[Fischer, 1981]. Augsts cinka līmenis var būt viens no vara deficīta iemesliem.[Arredondo, 2006][Wapnir, 1991]
- [**Feritīns**](https://www.health3.app/biomarkers/ferritin)

 Vara deficīts var izraisīt funkcionālu dzelzs deficītu, neraugoties uz pietiekamām feritīna rezervēm, jo dzelzi nevar pareizi mobilizēt bez pietiekamas no vara atkarīgas aktivitātes.[Fields, 1997]

## Akadēmiskās atsauces

1. DeMars LC and Reeves PG. Copper deficiency reduces iron absorption and biological half-life in male rats (2004). *J Nutr*. [DOI: 10.1093/jn/134.8.1953](https://doi.org/10.1093/jn/134.8.1953)
2. Fischer PW, Giroux A, and L'Abbé MR. The effect of dietary zinc on intestinal copper absorption (1981). *Am J Clin Nutr*. [DOI: 10.1093/ajcn/34.9.1670](https://doi.org/10.1093/ajcn/34.9.1670)
3. Jacob M, Murray RK, and Varghese J. Plasma proteins & immunoglobulins (2011). *Harper’s Illustrated Biochemistry.*.
4. Fields MB. Ferritin Is Not an Indicator of Available Hepatic Iron Stores in Anemia of Copper Deficiency in Rats (1997). *Clin Chem*. [Skatīt avotu](https://doi.org/10.1093/clinchem/43.8.1457)
5. Barbati G, Binetti G, Ciappina S, Ghidoni R, Quintiliani L, Salustri C, and Squitti R. Is cognitive function linked to serum free copper levels? A cohort study in a normal population (2010). *Clin Neurophysiol*. [DOI: 10.1016/j.clinph.2009.11.090](https://doi.org/10.1016/j.clinph.2009.11.090)
6. Cartwright GE, Lee GR, Lukens JN, and Nacht S. Iron metabolism in copper-deficient swine (1968). *J Clin Invest*. [DOI: 10.1172/JCI105891](https://doi.org/10.1172/JCI105891)
7. Arredondo M, Martínez R, Núñez M. T., Olivares M., and Ruz M. Inhibition of iron and copper uptake by iron copper and zinc (2006). *Biological Research*. [DOI: 10.4067/S0716-97602006000100011](https://doi.org/10.4067/S0716-97602006000100011)
8. Balkman C and Wapnir R.A.. Inhibition of copper absorption by zinc (1991). *Biol Trace Elem Res*. [DOI: 10.1007/BF03032677](https://doi.org/10.1007/BF03032677)

### ⚠️ Svarīga medicīniska informācija

Šī references lapa ir paredzēta tikai izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj profesionālu medicīnisku padomu, diagnozi vai ārstēšanu.

References diapazoni dažādās laboratorijās atšķiras. Vienmēr pārrunājiet savus laboratorijas rezultātus ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.