# Dzelzs

> Dzelzs ir būtiska hemoglobīna ražošanai sarkanajās asins šūnās, kas pārnēsā skābekli pa visu ķermeni. Tā ir izšķiroša enerģijas ražošanai, muskuļu funkc

*Source: [https://www.health3.app/biomarkers/lv/iron](https://www.health3.app/biomarkers/lv/iron)*

### Šajā lapā

- Ko tas mēra
- Mērvienības
- Atsauces diapazoni
- Ietekme uz veselību
- Saistītie biomarķieri
- Zinātniskās atsauces

## Kas ir dzelzs?

Dzelzs ir būtiska hemoglobīna ražošanai sarkanajās asins šūnās, kas pārnēsā skābekli pa visu ķermeni. Tā ir izšķiroša enerģijas ražošanai, muskuļu funkcijai un imūnsistēmas veselībai. Pietiekams dzelzs līmenis nodrošina efektīvu skābekļa transportu, kognitīvo funkciju un vispārējo vitalitāti.

**Dzelzs deficīts** izraisa anēmiju, ko raksturo tādi simptomi kā nogurums, vājums, bāla āda un smagos gadījumos sirds problēmas. Cēloņi ietver nepietiekamu uzturvielu uzņemšanu, hronisku asins zudumu vai uzsūkšanās traucējumus, ar lielāku izplatību reproduktīvā vecuma sievietēm, grūtniecēm un personām ar nepietiekamu dzelzs uzņemšanu.

Dzelzs uzsūkšanos ietekmē dažādi uztura faktori. **C vitamīns uzlabo dzelzs uzsūkšanos, īpaši ne-hēma dzelzs no augu izcelsmes avotiem. Riboflavīna (B2 vitamīna) deficīts var ietekmēt dzelzs uzsūkšanos. Tanīni, fitāti un polifenoli pārtikā, piemēram, tējā un pilngraudu produktos, var kavēt dzelzs uzsūkšanos.** **Hēma dzelzs klātbūtne ēdienreizē veicina ne-hēma dzelzs uzsūkšanos. Kuņģa-zarnu trakta veselība un tādi minerālvielas kā varš un cinks arī ietekmē dzelzs metabolismu**. **A vitamīnam ir nozīme dzelzs metabolismā un tas var palīdzēt mazināt dzelzs deficīta anēmiju.**

**Dzelzs pārslodze** jeb hemohromatoze rodas pārmērīgas dzelzs uzsūkšanās vai ģenētisku stāvokļu dēļ, izraisot orgānu bojājumus. Simptomi ietver locītavu sāpes, vēdersāpes un nogurumu. Dzelzs līmeni pārvalda ar uzturu, papildināšanu deficīta gadījumā vai flebotomiju un helāciju pārslodzes gadījumā. Uztura pārvaldība ietver ar dzelzi bagātu pārtiku līdzsvarošanu ar dzelzs uzsūkšanās veicinātājiem un kavētājiem, ņemot vērā individuālās uztura vajadzības un veselības stāvokli. Regulāra uzraudzība ir izšķiroša tiem, kam ir deficīta vai pārslodzes risks.

Faktori, kas atbalsta veselīgu **dzelzs līmeni**:

- Veselīgu līmeni atbalsta dažāda ar dzelzi bagāta pārtika, tostarp liesa gaļa, mājputnu gaļa un zivis hēma dzelzs iegūšanai, kā arī pākšaugi, lapu zaļumi un ar dzelzi bagātinātas labības pārslas ne-hēma dzelzs iegūšanai.
- Ar dzelzi bagātu augu pārtikas savienošana ar C vitamīna avotiem (piemēram, citrusaugļiem, paprikām) uzlabo ne-hēma dzelzs uzsūkšanos.
- No ar kalciju bagātas pārtikas vai uztura bagātinātāju lietošanas vienlaikus ar ar dzelzi bagātām ēdienreizēm vislabāk izvairīties, jo kalcijs var traucēt dzelzs uzsūkšanos.
- Tēju vai kafiju vislabāk lietot starp ēdienreizēm, nevis kopā ar ar dzelzi bagātu pārtiku, jo tanīni var kavēt dzelzs uzsūkšanos.
- Iekļaujot uzturā **ar A vitamīnu bagātu pārtiku**, var atbalstīt dzelzs metabolismu.
- Cilvēkiem ar dzelzs deficīta risku (piemēram, menstruējošām sievietēm, veģetāriešiem) medicīniskā uzraudzībā var apsvērt dzelzs papildināšanu.
- Noderīga ir laba zarnu veselība, jo tai ir nozīme dzelzs uzsūkšanā un metabolismā.
- Ieteicams regulāri veikt asins analīzes dzelzs līmeņa pārbaudei, īpaši tiem, kam ir deficīta vai pārslodzes risks.

## Mērvienības

Dzelzi var mērīt: mg/L, mmol/L, ng/mL, µg/100mL, µg/dL, µg/L, µg%, µmol/L

## Atsauces diapazoni pēc vecuma un dzimuma

Atsauces diapazoni atspoguļo tipiskas vērtības veseliem cilvēkiem. Jūsu konkrētie rezultāti jāinterpretē veselības aprūpes speciālistam.

| Vecuma diapazons | Dzimums | Mērvienība | Optimāls | Normāls | Avots |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Visi vecumi | Sieviete | µg/dL | - | 60 - 160 | Pagana, 2019 |
| Visi vecumi | Vīrietis | µg/dL | - | 80 - 180 | Pagana, 2019 |

## Saistītie biomarķieri

- [**Šķīstošais transferīna receptors (sTfR)**](https://www.health3.app/biomarkers/stfr)

 Atspoguļo kopējo šūnu dzelzs pieprasījumu. sTfR paaugstinās patiesa dzelzs deficīta eritropoēzes gadījumā un to neietekmē iekaisums, padarot to par galveno feritīna papildinājumu mūsdienu anēmijas panelī.
- [**Varš (brīvais)**](https://www.health3.app/biomarkers/copper_free)

 Varš ir būtisks dzelzs uzsūkšanai no zarnu trakta[Reeves, 2004]. Gan tā deficīts, gan pārpalikums pasliktina dzelzs uzsūkšanos[Lee, 1968].
- [**Varš (kopējais)**](https://www.health3.app/biomarkers/copper_total)

 Varš ir būtisks dzelzs uzsūkšanai no zarnu trakta[Reeves, 2004]. Gan tā deficīts, gan pārpalikums pasliktina dzelzs uzsūkšanos[Lee, 1968].
- [**Feritīns**](https://www.health3.app/biomarkers/ferritin)

 Feritīns ir galvenais dzelzs uzkrāšanas proteīns šūnās, un seruma feritīns kalpo par visuzticamāko ķermeņa dzelzs krājumu rādītāju. Saistība ir fundamentāla: feritīna līmenis tieši atspoguļo dzelzs uzglabāšanas kapacitāti un pieejamību.[Wang, 2010]

## Akadēmiskās atsauces

1. DeMars LC and Reeves PG. Copper deficiency reduces iron absorption and biological half-life in male rats (2004). *J Nutr*. [DOI: 10.1093/jn/134.8.1953](https://doi.org/10.1093/jn/134.8.1953)
2. Pagana KD, Pagana TJ, and Pagana TN. Mosby’s Diagnostic & Laboratory Test Reference (2019). *Mosby’s Diagnostic & Laboratory Test Reference*.
3. Chew F. and Mejia L. A.. Hematologic effect of supplementing anemic children with vitamin A alone and in combination with iron (1992). *The American Journal of Clinical Nutrition*. [DOI: 10.1093/ajcn/48.3.595](https://doi.org/10.1093/ajcn/48.3.595)
4. Arredondo M, Martínez R, Núñez M. T., Olivares M., and Ruz M. Inhibition of iron and copper uptake by iron copper and zinc (2006). *Biological Research*. [DOI: 10.4067/S0716-97602006000100011](https://doi.org/10.4067/S0716-97602006000100011)
5. Neidlein S., Pourhassan M., and Wirth R.. Iron deficiency, fatigue and muscle strength and function in older hospitalized patients (2021). *Eur J Clin Nutr*. [DOI: 10.1038/s41430-020-00742-z](https://doi.org/10.1038/s41430-020-00742-z)
6. Cook J. D. and Monsen E. R.. Vitamin C, the common cold, and iron absorption (1991). *Am J Clin Nutr*. [DOI: 10.1093/ajcn/30.2.235](https://doi.org/10.1093/ajcn/30.2.235)
7. Jáuregui-Lobera I. Iron deficiency and cognitive functions (2014). *Neuropsychiatr Dis Treat*. [DOI: 10.2147/NDT.S72491](https://doi.org/10.2147/NDT.S72491)
8. Ali U, Bahattin A, İlknur P, Mehmet S, Murat S, Serdal K, Tunahan U, and Süleyman D. Assessment of subjective sleep quality in iron deficiency anaemia (2015). *Afr Health Sci*. [DOI: 10.4314/ahs.v15i2.40](https://doi.org/10.4314/ahs.v15i2.40)
9. Zimmermann MB and Köhrle J. The impact of iron and selenium deficiencies on iodine and thyroid metabolism (2002). *Thyroid*. [Skatīt avotu](https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/12487769/)
10. Beard JL and Murray-Kolb LE. Iron treatment normalizes cognitive functioning in young women (2007). *Am J Clin Nutr*. [DOI: 10.1093/ajcn/85.3.778](https://doi.org/10.1093/ajcn/85.3.778)
11. Gómez M and Soyano A. Participación del hierro en la inmunidad y su relación con las infecciones [Role of iron in immunity and its relation with infections] (1999). *Arch Latinoam Nutr*. [Skatīt avotu](https://www.alanrevista.org/ediciones/1999/suplemento-2/art-7/)
12. Wang W. Serum ferritin: Past, present and future (2010). *Biochim Biophys Acta*. [Skatīt avotu](https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/20304033/)
13. Banasiak Waldemar, Jankowska Ewa., Kasztura Monika, Ponikowski Piotr, Stugiewicz Magdalena, and Tkaczyszyn Michal. The influence of iron deficiency on the functioning of skeletal muscles: experimental evidence and clinical implications (2016). *European journal of heart failure*. [DOI: 10.1002/ejhf.467](https://doi.org/10.1002/ejhf.467)
14. Crichton RR, Della Corte L, Dexter DT, Srai SK, Taylor DL, and Ward RJ. Iron and the immune system (2011). *Basic Neurosciences, Genetics and Immunology*. [DOI: 10.1007/s00702-010-0479-3](https://doi.org/10.1007/s00702-010-0479-3)
15. Ipsiroglu OS, Leung W, McWilliams S, Singh I, and Stockler S. Iron deficiency and sleep - A scoping review (2020). *Sleep Med Rev*. [DOI: 10.1016/j.smrv.2020.101274](https://doi.org/10.1016/j.smrv.2020.101274)
16. Cartwright GE, Lee GR, Lukens JN, and Nacht S. Iron metabolism in copper-deficient swine (1968). *J Clin Invest*. [DOI: 10.1172/JCI105891](https://doi.org/10.1172/JCI105891)
17. Abadi A, Moshtaaghi M, Shahbaazi SH, Vahdat Shariatpanaahi M, and Vahdat Shariatpanaahi Z. The relationship between depression and serum ferritin level (2007). *Eur J Clin Nutr*. [DOI: 10.1038/sj.ejcn.1602542](https://doi.org/10.1038/sj.ejcn.1602542)
18. Christian P, Fishman S. M., and West KP Jr. The role of vitamins in the prevention and control of anaemia (2000). *Public Health Nutrition*. [DOI: 10.1017/s1368980000000173](https://doi.org/10.1017/s1368980000000173)
19. Murray-Kolb LE and Scott SP. Iron Status Is Associated with Performance on Executive Functioning Tasks in Nonanemic Young Women (2016). *J Nutr*. [DOI: 10.3945/jn.115.223586](https://doi.org/10.3945/jn.115.223586)
20. Brune M., Hallberg L., and Rossander L.. The role of vitamin C in iron absorption (1982). *International Journal for Vitamin and Nutrition Research. Supplement*. [Skatīt avotu](https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2507689/)

### ⚠️ Svarīga medicīniska informācija

Šī atsauces lapa ir paredzēta tikai izglītojošiem mērķiem un neaizstāj profesionālu medicīnisko konsultāciju, diagnozi vai ārstēšanu.

Atsauces diapazoni dažādās laboratorijās atšķiras. Vienmēr pārrunājiet savus laboratorijas rezultātus ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.