# Cinks

> Cinks ir būtisks dažādām organisma funkcijām, tostarp imūnreakcijai, brūču dzīšanai, DNS sintēzei, šūnu dalīšanai un fermentu aktivitātei. Tas ir svarīgs

*Source: [https://www.health3.app/biomarkers/lv/zinc](https://www.health3.app/biomarkers/lv/zinc)*

### Šajā lapā

- Ko tas mēra
- Mērvienības
- References diapazoni
- Ietekme uz veselību
- Saistītie biomarķieri
- Zinātniskās atsauces

## Kas ir cinks?

Cinks ir būtisks dažādām organisma funkcijām, tostarp imūnreakcijai, brūču dzīšanai, DNS sintēzei, šūnu dalīšanai un fermentu aktivitātei. Tas ir izšķiroši svarīgs augšanai un attīstībai, garšas un ožas saglabāšanai, kā arī tam ir nozīme vielmaiņā, gremošanā un nervu darbībā. Pietiekams cinka līmenis atbalsta šos procesus un vispārējo veselību.

Cinka deficīts var izraisīt pavājinātu imunitāti, palēninātu brūču dzīšanu, matu izkrišanu, ādas un acu bojājumus, kā arī garšas un ožas traucējumus. Bērniem tas var izraisīt augšanas aizkavēšanos un paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām. Cinka deficīts parasti rodas nepietiekama uztura, malabsorbcijas vai noteiktu hronisku stāvokļu dēļ. **Cinka deficīts var pasliktināt B9 vitamīna (folāta) izmantošanu organismā, jo šī minerālviela ir nepieciešama to fermentu darbībai, kuri folātu pārvērš tā aktīvajās formās. Cinks ir iesaistīts dzelzs vielmaiņā, un tā deficīts var ietekmēt dzelzs stāvokli.**

Cinka toksicitāte pati par sevi var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, apetītes zudumu, vēdera krampjus, caureju un galvassāpes. Hroniski augsts cinka līmenis var traucēt citu minerālvielu uzsūkšanos, pazemināt ""labā"" ABL holesterīna līmeni un pat pasliktināt imūnsistēmas darbību. Turklāt augsts cinka līmenis var traucēt citu minerālvielu uzsūkšanos un ietekmēt vispārējo veselību. **Pārmērīga cinka uzņemšana var samazināt vara uzsūkšanos, izraisot vara deficītu, kas savukārt var pasliktināt dzelzs vielmaiņu un potenciāli izraisīt anēmiju**. Tāpēc cinka uzņemšanas līdzsvarošana ir izšķiroši svarīga, lai uzturētu veselīgu minerālvielu līdzsvaru organismā.

Faktori, kas atbalsta **veselīgu cinka līmeni asinīs**:

- Pietiekamu cinka uzņemšanu var nodrošināt sabalansēts uzturs, kas ietver tādus produktus kā austeres, sarkano gaļu, mājputnu gaļu, pupas, riekstus un pilngraudu produktus.
- Pastāv iespējamas mijiedarbības starp cinku un citām minerālvielām, piemēram, **varu** un **dzelzi**, jo pārmērīga cinka uzņemšana var traucēt to uzsūkšanos un izmantošanu.

## Mērvienības

Cinku var mērīt: mg/L, µg/100mL, µg/dL, µg/L, µg/mL, µg%, µmol/L

## References diapazoni pēc vecuma un dzimuma

References diapazoni atspoguļo tipiskas vērtības veseliem cilvēkiem. Individuālos rezultātus interpretē veselības aprūpes speciālists.

| Vecuma diapazons | Dzimums | Mērvienība | Optimāls | Normāls | Avots |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Visi vecumi | Visi dzimumi | µmol/L | - | 12 - 18 | Burnham, 2023 |

## Saistītie biomarķieri

- [**Varš (kopējais)**](https://www.health3.app/biomarkers/copper_total)

 Uztura cinks samazina vara uzsūkšanos zarnās[Fischer, 1981]. Augsts cinka līmenis var būt daļa no vara deficīta cēloņa.[Arredondo, 2006][Wapnir, 1991]
- [**Varš (brīvais)**](https://www.health3.app/biomarkers/copper_free)

 Uztura cinks samazina vara uzsūkšanos zarnās[Fischer, 1981]. Augsts cinka līmenis var būt daļa no vara deficīta cēloņa.[Arredondo, 2006][Wapnir, 1991]

## Akadēmiskās atsauces

1. Chausmer AB.. Zinc, Insulin and Diabetes (1998). *J Am Coll Nutr*. [DOI: 10.1080/07315724.1998.10718735](https://doi.org/10.1080/07315724.1998.10718735)
2. Haase H and Rink L. Zinc signals and immune function (2014). *Biofactors*. [DOI: 10.1002/biof.1114](https://doi.org/10.1002/biof.1114)
3. Burnham C.-A. D., Chiu R. W. K., Rifai N., Wittwer C., and Young I.. Tietz Textbook of Laboratory Medicine (2023). *Tietz Textbook of Laboratory Medicine*.
4. Albarède F, Benedetti G, Bonaventura P, and Miossec P. Zinc and its role in immunity and inflammation (2015). *Autoimmun Rev*. [DOI: 10.1016/j.autrev.2014.11.008](https://doi.org/10.1016/j.autrev.2014.11.008)
5. Gregory JF 3rd. Case study: folate bioavailability (2001). *J Nutr*. [DOI: 10.1093/jn/131.4.1376S](https://doi.org/10.1093/jn/131.4.1376S)
6. Fischer PW, Giroux A, and L'Abbé MR. The effect of dietary zinc on intestinal copper absorption (1981). *Am J Clin Nutr*. [DOI: 10.1093/ajcn/34.9.1670](https://doi.org/10.1093/ajcn/34.9.1670)
7. Borawska MH, Gutowska A, and Markiewicz-Żukowska R. Serum zinc concentrations correlate with mental and physical status of nursing home residents (2015). *PLoS One*. [DOI: 10.1371/journal.pone.0117257](https://doi.org/10.1371/journal.pone.0117257)
8. Solomons NW. Competitive interaction of iron and zinc in the diet: consequences for human nutrition (1986). *J Nutr*. [Skatīt avotu](https://doi.org/10.1093/jn/116.6.927)
9. Arredondo M, Martínez R, Núñez M. T., Olivares M., and Ruz M. Inhibition of iron and copper uptake by iron copper and zinc (2006). *Biological Research*. [DOI: 10.4067/S0716-97602006000100011](https://doi.org/10.4067/S0716-97602006000100011)
10. Christian P and West KP Jr. Interactions between zinc and vitamin A: an update (1998). *Am J Clin Nutr*. [DOI: 10.1093/ajcn/68.2.435S](https://doi.org/10.1093/ajcn/68.2.435S)
11. Doboszewska U., Gawel M., and Młyniec K.. The Role of Elements in Anxiety (2017). *Vitam Horm*. [DOI: 10.1016/bs.vh.2016.09.002](https://doi.org/10.1016/bs.vh.2016.09.002)
12. Gammoh NZ and Rink L. Zinc in Infection and Inflammation (2017). *Nutrients*. [DOI: 10.3390/nu9060624](https://doi.org/10.3390/nu9060624)
13. Maywald M, Rink L, and Wessels I. Zinc as a Gatekeeper of Immune Function (2017). *Nutrients*. [DOI: 10.3390/nu9121286](https://doi.org/10.3390/nu9121286)
14. Arredondo M, Martínez R, Núñez M. T., Olivares M., and Ruz M. Inhibition of iron and copper uptake by iron copper and zinc (2006). *Biological Research*. [DOI: 10.4067/S0716-97602006000100011](https://doi.org/10.4067/S0716-97602006000100011)
15. Miura A., Nagahata T., Nakamura M., Ojima T., Okada E., and Shibata Y.. Low Zinc, Copper, and Manganese Intake Is Associated with Depression and Anxiety Symptoms in the Japanese Working Population: Findings from the Eating Habit and Well-Being Study (2019). *Nutrients*. [DOI: 10.3390/nu11040847](https://doi.org/10.3390/nu11040847)
16. Jackson C, Kolba N, and Tako E. Assessing the Interactions between Zinc and Vitamin A on Intestinal Functionality, Morphology, and the Microbiome In Vivo (Gallus gallus) (2023). *Nutrients*. [DOI: 10.3390/nu15122754](https://doi.org/10.3390/nu15122754)
17. Al-Maroof RA and Al-Sharbatti SS. Serum zinc levels in diabetic patients and effect of zinc supplementation on glycemic control of type 2 diabetics (2006). *Saudi Med J*. [Skatīt avotu](https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16532095/)
18. Donangelo CM. Supplemental zinc lowers measures of iron status in young women with low iron reserves (2002). *J Nutr*. [Skatīt avotu](https://doi.org/10.1093/jn/132.7.1860)
19. Ghishan FK, Greene HL, Murrell JE, Said HM, and Wilson PC. Intestinal transport of zinc and folic acid: a mutual inhibitory effect (1986). *Am J Clin Nutr*. [DOI: 10.1093/ajcn/43.2.258](https://doi.org/10.1093/ajcn/43.2.258)
20. Albarède F, Benedetti G, Bonaventura P, and Miossec P. Zinc and its role in immunity and inflammation (2015). *Autoimmun Rev*. [DOI: 10.1016/j.autrev.2014.11.008](https://doi.org/10.1016/j.autrev.2014.11.008)
21. Blache D, Coudray C, Faure P, Favier A, Favier M, and Roussel AM. Zinc deficiency and dietary folate metabolism in pregnant rats (1993). *J Trace Elem Electrolytes Health Dis*. [Skatīt avotu](https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/8400843/)
22. Davenport TS, Edwards LF, Howell JM, and Totten MS. Trace Minerals and Anxiety: A Review of Zinc Copper Iron and Selenium (2023). *Dietetics*. [DOI: 10.3390/dietetics2010008](https://doi.org/10.3390/dietetics2010008)
23. Balkman C and Wapnir R.A.. Inhibition of copper absorption by zinc (1991). *Biol Trace Elem Res*. [DOI: 10.1007/BF03032677](https://doi.org/10.1007/BF03032677)
24. Ibs KH and Rink L. Zinc-Altered Immune function (2003). *The Journal of Nutrition*. [DOI: 10.1093/jn/133.5.1452S](https://doi.org/10.1093/jn/133.5.1452S)
25. Dickerman B. A., Liu J., Um Phoebe, and Wang J.. Zinc selenium and depression: a review of the evidence potential mechanisms and implications (2018). *Nutrients*. [DOI: 10.3390/nu10050584](https://doi.org/10.3390/nu10050584)

### ⚠️ Svarīga medicīniska informācija

Šī atsauces lapa ir paredzēta tikai izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj profesionālu medicīnisku padomu, diagnostiku vai ārstēšanu.

References diapazoni dažādās laboratorijās atšķiras. Vienmēr pārrunājiet savus laboratorijas rezultātus ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.